Jau vienpadsmito gadu pēc kārtas Igaunija ir pirmajā vietā jaunpublicētajā 2024. gada Starptautiskajā nodokļu konkurētspējas indeksā (ITCI), saglabājot konkurētspējīgākās nodokļu sistēmas OECD statusu. Igaunijas pārsvaru galvenokārt nodrošina tās unikālais modelis, kurā nodokli maksā tikai par sadalīto peļņu.
Tax Foundation oktobrī publicētajā 2024. gada izdevumā Igaunijai atkal piešķirti 100 no 100 punktiem. Tālāk aplūkojam, kā tiek veidots reitings, kuru valstu pozīcijas 2024. gadā mainījās un ko vērtē piecas punktu kategorijas — kā arī to, kāpēc Igaunijas nodokļu regulējums turpina ieņemt OECD nodokļu reitinga virsotni.
Kā darbojas ITCI: 40 rādītāji piecās kategorijās
Katru gadu Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss izvērtē, kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu nodokļu sistēmas veicina ekonomikas izaugsmi un ieguldījumus, kā arī cik neitrālas tās ir pret dažādiem uzņēmējdarbības veidiem.
38 OECD valstis tiek salīdzinātas pēc vairāk nekā 40 rādītājiem piecās pamatkategorijās:
- uzņēmumu ienākuma nodoklis;
- iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
- patēriņa nodokļi;
- īpašuma nodokļi;
- pārrobežu nodokļu noteikumi.
Indekss ir izstrādāts, lai izceltu valstis ar efektīvām un pārredzamām nodokļu sistēmām, kuras spēj nodrošināt pietiekamus ieņēmumus sabiedrības vajadzībām, vienlaikus radot pēc iespējas mazāk šķēršļu ekonomiskajai darbībai. Vērtējuma pamatā ir divi principi: konkurētspēja (zemas robežlikmes mobilajam kapitālam) un neitralitāte (ieņēmumu gūšana ar iespējami mazākiem kropļojumiem un mērķētām priekšrocībām).
2024. gada rezultāti: Igaunija pirmajā vietā vienpadsmito gadu
No 38 OECD dalībvalstīm Igaunija 2024. gadā jau vienpadsmito reizi pēc kārtas ieņem pirmo vietu ar nevainojamu 100 punktu rezultātu — Tax Foundation vērtējumā tas ir labākais nodokļu regulējums OECD. Tai seko Latvija, Jaunzēlande, Šveice un Lietuva. Reitinga beigās joprojām ir Kolumbija; zemākajā indeksa daļā atrodas arī Itālija, Francija, Portugāle un Islande.
| Vieta | Valsts | Punkti | Kas nosaka rezultātu |
|---|---|---|---|
| 1 | Igaunija | 100 | Nodoklis tikai sadalītajai peļņai, īpašuma nodoklis tikai zemei, teritoriālā sistēma |
| 2 | Latvija | 92.2 | Ieviests Igaunijas uzņēmumu nodokļa modelis; efektīva darba ienākumu aplikšana ar nodokli |
| 3 | Jaunzēlande | 84.2 | Vienota zema ienākuma nodokļa likme; viena no plašākajām PVN bāzēm OECD |
| 4 | Šveice | 83.6 | Zema uzņēmumu nodokļa likme (19.7%), zems PVN ar plašu bāzi, pirmā vieta pārrobežu noteikumos |
| 5 | Lietuva | 79.5 | 15% uzņēmumu nodokļa likme, dāsni kapitāla izmaksu atskaitījumi, vienota iedzīvotāju nodokļa likme |
| 34 | Islande | 55.9 | Īpašuma nodoklis no pilnas vērtības, augstākā R&D subsīdiju likme OECD |
| 35 | Portugāle | 53.7 | 31.5% uzņēmumu nodokļa likme, sešas uzņēmumu nodokļa pakāpes, digitālo pakalpojumu nodoklis |
| 36 | Francija | 50.2 | Augstas uzņēmumu un iedzīvotāju nodokļa likmes, piemaksas, šaura PVN bāze |
| 37 | Itālija | 47.2 | Vairāki īpašuma nodokļi, bagātības nodoklis atlasītiem aktīviem, viena no šaurākajām PVN bāzēm |
| 38 | Kolumbija | 45.7 | 35% uzņēmumu nodokļa likme, neto bagātības nodoklis, finanšu darījumu nodoklis |
Tendence reitinga apakšdaļā ir vienāda: visās piecās viszemāk novērtētajās valstīs apvienotā uzņēmumu nodokļa likme pārsniedz OECD vidējo rādītāju, un lielākā daļa no tām to apvieno ar daudzslāņainiem īpašuma un kapitāla nodokļiem vai daudziem atvieglojumiem un nodokļu kredītiem, kas palielina sarežģītību, bet ne ieņēmumus.
Galvenās izmaiņas un tendences 2024. gadā
2024. gadā daudzas OECD valstis ieviesa izmaiņas savās nodokļu sistēmās, un ITCI 2024 tās atspoguļo jaunajās nodokļu reitinga pozīcijās. Dažas valstis uzlaboja savu vietu, samazinot nodokļu slogu un vienkāršojot noteikumus; citas zaudēja pozīcijas augstāku likmju un sarežģītāku nodokļu mehānismu dēļ.
| Valsts | Kas mainījās 2024. gadā | Vieta 2023. → 2024. |
|---|---|---|
| Austrija | Pabeidza plānoto uzņēmumu nodokļa likmes samazināšanu līdz 23% un padarīja paātrināto ēku nolietojumu pastāvīgu. | 17 → 15 |
| Kanāda | Sāka pakāpeniski atteikties no pilnas kapitālieguldījumu tūlītējas atskaitīšanas, ieviesa digitālo pakalpojumu nodokli (DST) un paaugstināja kapitāla pieauguma iekļaušanas likmi. | 15 → 17 |
| Čehija | Izbeidza ārkārtas nolietojumu iekārtām un paaugstināja uzņēmumu nodokļa likmi no 19% līdz 21%. | 5 → 8 |
| Vācija | Daļēji atjaunoja paātrināto nolietojumu iekārtām un mīkstināja zaudējumu pārnešanas ierobežojumus. | 18 → 16 |
| Slovēnija | Paaugstināja uzņēmumu nodokļa likmi no 19% līdz 22%. | 16 → 22 |
| Apvienotā Karaliste | Padarīja ražošanas iekārtu un aprīkojuma pilnu tūlītēju atskaitīšanu par pastāvīgu nodokļu regulējuma daļu. | 31 → 30 |
| Amerikas Savienotās Valstis | Turpināja pakāpeniski samazināt 100% papildu nolietojumu (60% 2024. gadā); pārrobežu vērtējums uzlabojās, jo citas valstis pieņēma otrā pīlāra minimālā nodokļa noteikumus. | 23 → 18 |
Šīs izmaiņas rāda, ka pat nelieli pielāgojumi var būtiski ietekmēt valsts pievilcību uzņēmumiem un investoriem. Veiksmīgas reformas, piemēram, Vācijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, apliecina, ka elastība un pielāgošanās globālajām tendencēm var uzlabot vietu reitingā. Savukārt likmju paaugstināšana un atvieglojumu atcelšana — kā Čehijā un Slovēnijā — samazina nodokļu konkurētspēju.
Globālais minimālais nodoklis tiek iekļauts vērtējumā
Sākot ar 2024. gada izdevumu, indekss uzskaita, vai valsts piemēro otrā pīlāra ienākumu iekļaušanas noteikumu, nepietiekami aplikto peļņu noteikumu un vietējo papildu nodokli. Valstis, kas tos pieņēma 2024. gadā, palielināja savu pārrobežu noteikumu sarežģītību; Amerikas Savienotās Valstis, kurām to vietā tiek vērtēti senākie GILTI un BEAT noteikumi, pakāpās par piecām vietām galvenokārt tāpēc, ka apkārtējā sistēma kļuva sarežģītāka, nevis vietējo reformu dēļ.
Uzņēmumu aplikšana ar nodokli: likme, izmaksu atgūšana un sarežģītība
Vērtējot uzņēmumu aplikšanu ar nodokli, indekss ņem vērā gan nominālo uzņēmumu nodokļa likmi, gan izmaksu atgūšanas mehānismu kvalitāti (cik ātri un pilnībā uzņēmumi var atskaitīt kapitālieguldījumus). Tas ietver arī īpašas priekšrocības un sistēmas sarežģītību, tostarp patentu režīmus, R&D stimulus, digitālo pakalpojumu nodokļus, vairākas nodokļa pakāpes un piemaksas.
Uzņēmumu ienākuma nodokļi bieži tiek minēti kā viens no nozīmīgākajiem ieguldījumu apjomu un ekonomikas izaugsmi ietekmējošajiem faktoriem. OECD analīze rāda, ka uzņēmumu nodokļi visvairāk kavē izaugsmi, iedzīvotāju ienākuma nodokļiem ir mērena negatīva ietekme, bet īpašuma nodokļiem — vismazākā.
Kur OECD ir augstākās uzņēmumu nodokļa likmes?
OECD vidējā apvienotā uzņēmumu nodokļa likme ir 23.9%. Augstākā tā ir Kolumbijā (35%), bet zemākā — Ungārijā (9%), kurai seko Īrija (12.5%) un Lietuva (15%). Citas valstis ar ievērojami augstām likmēm ir Portugāle (31.5%), kā arī Austrālija, Kostarika un Meksika — katrā 30%.
Igaunijas uzņēmumu nodokļa rezultātu būtiski nenosaka pati likme — ar 20% tā šajā apakšrādītājā ieņem tikai sesto vietu aiz piecām valstīm ar zemākām nominālajām likmēm. Igauniju otrajā vietā uzņēmumu kategorijā (tūlīt aiz Latvijas) paceļ pilnīga izmaksu atgūšana: tā kā nodoklis attiecas tikai uz sadalīto peļņu, katrs ieguldījumu eiro faktiski tiek atskaitīts pilnā apmērā, turklāt sistēmu nesarežģī patentu režīms, R&D subsīdija vai digitālo pakalpojumu nodoklis.
Iedzīvotāju nodokļi: likmes, progresivitāte un dubultā aplikšana
Vērtējot iedzīvotāju ienākuma nodokļus, indekss mēra:
- likmes darba ienākumiem;
- progresivitāti (tostarp ienākumu slieksni, no kura piemēro augstāko likmi);
- robežlikmju un vidējo nodokļa likmju attiecību;
- sarežģītību (piemaksas, sociālās iemaksas u. c.);
- dividenžu un kapitāla pieauguma aplikšanu ar nodokli, t. i., pakāpi, kādā uzņēmuma peļņa tiek aplikta divreiz.
Augstas robežlikmes parasti rada lielākus kropļojumus. Ziņojumā norādīts, ka Slovēnijas kopējā augstākā robežlikme sasniedz 67.5%, turpretī Igaunijā tā ir tikai 21.6%. Svarīgi ir arī ņemt vērā ienākumu līmeni, no kura piemēro augstāko pakāpi, un to, vai kopējā nodokļu politika veicina vai ierobežo papildu darbu. Runājot par dubulto aplikšanu, Īrijā ir augstākā privāto dividenžu nodokļa likme OECD (51%), savukārt Igaunijā un Latvijā tā ir 0%, jo peļņa tiek aplikta vienreiz — uzņēmuma līmenī.
Patēriņa, īpašuma un pārrobežu nodokļi
Atlikušajām trim kategorijām izaugsmes ziņā ir mazāks svars, taču tās bieži nosaka vietu reitinga vidusdaļā: plaša PVN bāze, īpašuma nodoklis tikai zemei vai skaidrs teritoriālais režīms var pacelt valsti par vairākām vietām.
Patēriņa nodokļi: PVN likme un bāze
Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir viens no stabilākajiem valsts ieņēmumu avotiem. Galvenie faktori ir PVN likme (OECD tā svārstās no viencipara skaitļiem līdz 27%, vidēji 19.1%) un nodokļa bāzes plašums (faktiski apliktās galapatēriņa daļas īpatsvars). Jo plašāka bāze, jo mazāki kropļojumi. Jaunzēlandei ir viena no plašākajām PVN bāzēm un salīdzinoši zema likme (15%), tādēļ šajā kategorijā tā iegūst augstu vērtējumu. Turpretī Itālija piemēro 22% PVN likmi vienai no šaurākajām bāzēm, kas pazemina tās rezultātu.
Īpašuma nodokļi: tikai zemei vai pilnai vērtībai?
Šajā kategorijā ietilpst īpašuma nodokļi — nekustamā īpašuma nodokļa bāzes noteikšana (zeme, ēkas vai pilna īpašuma vērtība) — kā arī mantojuma, dāvinājuma, bagātības un finanšu darījumu nodokļi.
Sistēmas, kurās nodokli piemēro tikai zemei (kā Igaunijā) un nav papildu nodokļu, kuru pamatā ir kapitāls, ir neitrālākas. Valstīs ar vairākiem īpašuma nodokļiem (piemēram, Itālijā un Kolumbijā) kopējais slogs aktīviem ir lielāks, kas samazina visas sistēmas nodokļu konkurētspēju.
Teritoriālais princips: augstas konkurētspējas atslēga
Arī pārrobežu nodokļu noteikumi ietekmē valsts konkurētspējas vērtējumu. Svarīgi aspekti ir pieeja ārvalstu izcelsmes ienākumu aplikšanai ar nodokli (vispasaules vai teritoriāla), ieturējuma nodokļa likmes dividendēm, procentiem un autoratlīdzībām, nodokļu nolīgumu tvērums un pretizvairīšanās noteikumi. Valstis ar teritoriālu pieeju un zemām vai nulles ieturējuma nodokļa likmēm parasti iegūst labāku rezultātu. Papildu piemaksas un globālā minimālā nodokļa prasības palielina sarežģītību, un otrā pīlāra noteikumu ieviešana (tostarp vietējie papildu nodokļi) tagad arī ietekmē reitingu.
Neapliekami reinvestējumi: Igaunijas panākumu noslēpums
Saskaņā ar 2024. gada ziņojumu Igaunija saglabā pirmo vietu, pateicoties savas nodokļu sistēmas uzbūvei, īpaši pieejai uzņēmumu aplikšanai ar nodokli, kur reinvestētā peļņa ir atbrīvota no ienākuma nodokļa. Igaunijas nodokļu sistēmā uzņēmumu ienākuma nodokli maksā tikai tad, kad peļņa faktiski tiek sadalīta dividendēs; nesadalītā un reinvestētā peļņa netiek aplikta ar nodokli. Nevainojamo rezultātu kopā skaidro četras iezīmes:
| Faktors | Kā tas darbojas |
|---|---|
| Uzņēmumu nodoklis tikai sadalītajai peļņai | Nominālā likme attiecas tikai uz dividendēm. Reinvestētā peļņa netiek aplikta ar nodokli, dodot uzņēmumiem lielāku elastību izaugsmes finansēšanā un padarot Igauniju par vienu no retajām OECD valstīm, kur sistēma pēc būtības ļauj neierobežoti pārnest zaudējumus atpakaļ. |
| Vienota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme | Viena likme vienkāršo sistēmu un samazina kropļojumus. Dividendēm, kas jau apliktas uzņēmuma līmenī, papildu iedzīvotāju ienākuma nodoklis netiek piemērots. Neapliekamā minimuma pakāpeniska samazināšana ievieš mērenu progresivitāti bez papildu pakāpēm. |
| Īpašuma nodoklis tikai zemei | Īpašnieki nemaksā nodokli par pašām ēkām, tā novēršot kapitāla dubulto aplikšanu un veicinot būvniecību un īpašumu uzlabojumus. Nav arī mantojuma, dāvinājuma, bagātības vai īpašuma nodošanas nodokļu. |
| Teritoriālā sistēma ārvalstu peļņai | Igaunijas uzņēmumi parasti nemaksā vietējo nodokli par ārvalstīs gūtu peļņu (ievērojot pamatnosacījumus), tā vienkāršojot starptautisku paplašināšanos. |
Kādas likmes vērtēja 2024. gada indekss
2024. gada izdevumā tika vērtētas 20% uzņēmumu un 20% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, kas piemērojamas 2024. gadā. Saskaņā ar jau pieņemtajiem grozījumiem abas likmes no 2025. gada 1. janvāra ir noteiktas 22% apmērā — skatiet pārskatu par dividenžu aplikšanu ar nodokli Igaunijā 2025. gadā. Izmaiņas neskar indeksa visaugstāk novērtēto iezīmi: nulles nodokli nesadalītajai peļņai.
Pateicoties šīm iezīmēm, Igaunija sasniedz izcilus rezultātus uzņēmumu, iedzīvotāju un īpašuma nodokļos: pirmā vieta īpašuma kategorijā, otrā vieta gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju nodokļos un devītā vieta pārrobežu noteikumos. Vājākā kategorija ir patēriņa nodokļi (18. vieta), kur standarta PVN likme 22% pārsniedz OECD vidējo rādītāju. Pat attīstoties starptautiskajiem nodokļu noteikumiem, piemēram, ieviešot globālos minimālos nodokļus, Igaunija joprojām ir viena no pievilcīgākajām jurisdikcijām uzņēmējdarbībai un ieguldījumiem.
Vienkāršība un pārredzamība: ITCI panākumu atslēga
Igaunijas piemērs kalpo par etalonu valstīm, kas vēlas reformēt uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļus. Latvija (2. vieta) jau ir ieviesusi līdzīgu sadalītās peļņas nodokli. Augstāko vietu ieņēmušo valstu — Igaunijas, Latvijas, Jaunzēlandes un Šveices — pieredze uzsver, ka izšķirošas ir ne tikai zemas nominālās likmes, bet arī vienkāršas un pārredzamas nodokļu struktūras.
Uzņēmumiem un investoriem, kuri izvērtē jurisdikcijas, Tax Foundation nodokļu konkurētspējas reitings sniedz vērtīgu ieskatu ilgtermiņa izmaksās un regulatīvajos riskos. Šajā kontekstā Igaunija, lielā mērā pateicoties tās netradicionālajam, bet ļoti efektīvajam uzņēmumu aplikšanas ar nodokli modelim, joprojām ir konkurētspējīgākā OECD nodokļu jurisdikcija investoriem.
Eesti Firma sniedz juridiskos un konsultāciju pakalpojumus uzņēmumiem, kas darbojas dažādos tirgos, tostarp digitālo aktīvu jomā. Mēs konsultējam visos ar Igaunijas un Lietuvas nodokļu sistēmām un aktuālo ES regulējumu saistītajos jautājumos — no uzņēmuma dibināšanas Igaunijā līdz pastāvīgai grāmatvedības un nodokļu atbilstības nodrošināšanai.
Biežāk uzdotie jautājumi
ITCI ir Tax Foundation publicēts ikgadējs reitings, kurā salīdzina 38 OECD valstu nodokļu sistēmas pēc vairāk nekā 40 rādītājiem piecās kategorijās: uzņēmumu nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, patēriņa nodokļi, īpašuma nodokļi un pārrobežu noteikumi. Tas mēra konkurētspēju (zemas robežlikmes) un neitralitāti (maz kropļojumu un priekšrocību). 2024. gada izdevums tika publicēts 2024. gada oktobrī.
To nosaka četras iezīmes: uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek maksāts tikai par sadalīto peļņu, vienota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme netiek piemērota dividendēm, kas jau apliktas uzņēmuma līmenī, īpašuma nodokli iekasē tikai no zemes vērtības, un teritoriālais režīms atbrīvo ārvalstu peļņu no nodokļa. Igaunija ieguva 100 punktus un bija pirmajā vietā īpašuma nodokļos, bet otrajā — gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju nodokļos.
Amerikas Savienotās Valstis pakāpās par piecām vietām (no 23. uz 18.), jo citas valstis pieņēma globālā minimālā nodokļa noteikumus. Slovēnija noslīdēja par sešām vietām (no 16. uz 22.) pēc uzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšanas līdz 22%, bet Čehija nokrita no 5. uz 8. vietu pēc likmes palielināšanas un ārkārtas nolietojuma atcelšanas.
2024. gada indekss vērtēja 20% likmi, kas bija spēkā 2024. gadā. 22% likme, kas stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī, tiks atspoguļota nākamajos izdevumos, taču saglabājas indeksa visaugstāk vērtētā iezīme — nulles nodoklis nesadalītajai un reinvestētajai peļņai —, kā arī īpašuma nodoklis tikai zemei un ārvalstu ienākumu teritoriālā aplikšana.
Ir trīs apakškategorijas: augstākā apvienotā uzņēmumu nodokļa likme, izmaksu atgūšana (cik pilnībā var atskaitīt ieguldījumu izmaksas, kā arī zaudējumu pārnešanas noteikumi) un stimuli un sarežģītība (patentu režīmi, R&D subsīdijas, digitālo pakalpojumu nodokļi, piemaksas un vairākas pakāpes). Igaunijai un Latvijai piešķirta 100% izmaksu atgūšana, jo nodoklis tiek piemērots naudas plūsmas sadalei.
Nē. Igaunija ir pirmajā vietā īpašuma nodokļos un otrajā vietā uzņēmumu un iedzīvotāju nodokļos, bet patēriņa nodokļos tikai 18. vietā 22% standarta PVN likmes dēļ, savukārt pārrobežu noteikumos — devītajā vietā. Kopējais 100 punktu rezultāts atspoguļo līdzsvaru visās piecās kategorijās, nevis pirmo vietu katrā no tām.