Igaunija pret Latviju pret Lietuvu: kur reģistrēt uzņēmumu Baltijas valstīs

Dibinātāji, kuri vērtē Baltijas valstis, parasti salīdzina visas trīs uzreiz, un uz papīra tās šķiet līdzīgas: mazas, digitālas, ES un eirozonā, ar zemām valsts nodevām un sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kas vienai personai var piederēt no ārvalstīm. Atšķirības parādās dziļāk — kā katra Baltijas valsts apliek peļņu ar nodokli, kā tā ļauj ārzemniekam parakstīt dokumentus un ko tās nodokļu iestāde sagaida ik mēnesi.

Šajā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas salīdzinājumā trīs valstis ir izkārtotas līdzās — pa vienai tabulai katram kritērijam — un katrs termins ir izskaidrots tā pirmajā lietojumā. Ja Jūs jau esat sašaurinājis izvēli līdz divām valstīm, mūsu ceļveži par Igauniju un Latviju un Igauniju un Lietuvu katru pāri aplūko padziļināti.

Pieci šajā ceļvedī lietotie termini

Uzņēmuma dibināšana Baltijas valstīs īsumā

Visās turpmākajās tabulās atkārtojas viens modelis. Igaunija un Latvija peļņu apliek vienādi, bet atšķiras ar to, kā ārzemnieks piekļūst sistēmai; Lietuva peļņu apliek katru gadu, taču vietēji vadītiem maziem uzņēmumiem piedāvā zemākās likmes reģionā.

Juridiskās formas: OÜ, SIA un UAB, kā arī mazākās formas

Katrai valstij ir arī vienkāršāka forma ļoti maziem uzņēmumiem. Tās bieži tiek minētas forumu ieteikumos, tāpēc šeit tās salīdzinātas līdzās.

Ārvalstu dibinātājam īstā izvēle ir OÜ, SIA vai UAB. Mazkapitāla SIA un MB ir vietēji instrumenti, ko bankas un uzņēmējdarbības partneri uzskata par otrās pakāpes formām, un Igaunijai šāda līmeņa forma nav vajadzīga, jo OÜ sākas ar vienu centu.

Uzņēmuma reģistrēšana Igaunijā, Latvijā un Lietuvā

Visi trīs reģistri darbojas dažu dienu laikā, tāpēc atšķirība ir tajā, kas ārvalstu dibinātājam jādara vispirms un atkārtoti ikreiz, kad kaut kas jāparaksta. Igaunijas e-resident to dara no klēpjdatora. Lietuvā praktiskais īsceļš ir gatavs uzņēmums, ko kāds jau ir reģistrējis un nekad nav izmantojis, savukārt jaunas UAB dibināšana no ārvalstīm nozīmē notariāli apliecinātu un ar apostille apstiprinātu pilnvaru vai braucienu uz Viļņu. Latvijā nav neviena no šiem īsceļiem. Mūsu ceļvedī par reģistrācijas ilgumu Igaunijā ir parādīti Igaunijas termiņi katram ceļam.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis trīs Baltijas valstīs

Uzņēmumu ienākuma nodoklis ir nodoklis, ko uzņēmums maksā par savu peļņu. Trīs valstis mazāk atšķiras likmē nekā brīdī, kad nodoklis tiek iekasēts: katru gadu par visu uzņēmuma nopelnīto vai tikai tad, kad īpašnieki peļņu izņem.

Lietuvā uzņēmums maksā 17% katru gadu neatkarīgi no tā, vai Jūs naudu izņemat; Igaunijā un Latvijā tas nemaksā neko, līdz tiek deklarētas dividendes. Ja Jūs plānojat reinvestēt vairākus gadus, šī atšķirība parādās katra gada grāmatvedībā. Ja ik gadu izņemat visu peļņu, tā sarūk līdz dažiem tūkstošiem eiro, kā rāda nākamā tabula.

Trīs valstis, viena €100 000 peļņa

Jūsu valsts var vēlreiz aplikt dividendes ar nodokli, kad tās Jūs sasniedz, un uzņēmums, ko pilnībā vada no citas valsts, var tikt aplikts ar nodokli tur neatkarīgi no tā reģistrācijas. Latvijas izvēles 15%+6% režīms maina mehānismu, nevis kopējo rezultātu: pie tiem pašiem €100 000 tas ir aptuveni par €100 vairāk nekā standarta 20%.

PVN trīs Baltijas valstīs

PVN ir pārdošanas nodoklis, ko pieskaita rēķiniem, kad uzņēmuma apgrozījums pārsniedz reģistrācijas slieksni.

Zemākā Latvijas un Lietuvas likme palīdz, ja Jūs pārdodat patērētājiem šajā valstī, un neko nemaina, ja rēķinus izrakstāt uzņēmumiem ārvalstīs, ko dara vairums attālināto dibinātāju Baltijas valstīs.

Ikdienas administrēšana katrā Baltijas valstī

Banku pakalpojumi ir vienīgā rinda, kurā trīs Baltijas valstis ir tuvākas, nekā dibinātāji sagaida. Maksājumu iestāde ir licencēts uzņēmums, piemēram, Wise vai Revolut, kas dod Jums kontu ar IBAN, nebūdams banka, un mūsu praksē gan Igaunijas, gan Lietuvas klienti to galu galā izmanto, tāpēc bankas jautājums reti izšķir valsts izvēli. To izšķir administrēšana. Latvijā ir Igaunijas nodokļu modelis, tomēr tā nepiedāvā neko līdzīgu e-Residency, katrs iesniegums ir latviešu valodā un, pēc mūsu klientu pieredzes, Valsts ieņēmumu dienests atbild lēni. Tādēļ īpašnieks, kurš nelasa latviski, ir atkarīgs no vietējā grāmatveža katrai oficiālai vēstulei. Lietuva ir paredzamāka: ārvalstu īpašnieks no pirmās dienas darbojas ar grāmatveža un pilnvaras starpniecību. Igaunija ir vienīgā no trim, kur īpašnieks var būt pats savs administrators, un iestādes ārvalstu īpašumā esošu uzņēmumu uzskata par parastu gadījumu.

Uzņēmumi Baltijas valstīs skaitļos

Salīdzinot uzņēmumus Baltijas valstīs tikai pēc skaita, Igaunijā ir vismazāk iedzīvotāju un visvairāk uzņēmumu, un šo atšķirību neizskaidro tikai nodokļi, jo Latvija izmanto to pašu nodokļu modeli. Pilnie dati un metodika ir mūsu pētījumā par uzņēmumiem Baltijas valstīs uz iedzīvotāju skaitu, bet mūsu pārskats par noslogotākajām uzņēmumu adresēm Baltijā parāda, kur šie uzņēmumi ir reģistrēti.

Kad katra Baltijas valsts ir labākā izvēle

Nav vienas labākās Baltijas valsts uzņēmējdarbības sākšanai, un neviena Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tabula nevar izlemt Jūsu vietā. Pareizā valsts ir atkarīga no tā, kur Jūs dzīvojat, kur nonāk peļņa un vai uzņēmējdarbība ir piesaistīta konkrētai vietai.

Mūsu pieredzē dibinātāji, kuri izvēlas Lietuvu, ir tie, kas var precīzi pateikt, kāpēc viņiem vajadzīga Lietuva: Lietuvas Bankas licence, Lietuvas tirgus, noliktava pie Klaipēdas. Pārējie parasti izvēlas Igauniju, kad ir redzējuši nodokļu tabulu un sapratuši, ko e-Residency ļauj viņiem paveikt pašiem.

Uzņēmuma dibināšana Baltijā ar Eesti Firma

Mēs reģistrējam uzņēmumus divās no trim Baltijas valstīm — Igaunijā un Lietuvā — un vairums mūsu klientu izvēlas starp šīm abām. Ja Jūsu uzņēmējdarbība ir saistīta ar Latviju, Jums labāk palīdzēs Latvijas uzņēmums, un mēs to arī sakām. Pastāstiet mums, kā uzņēmums tiks vadīts un kur nonāks nauda, un mēs pateiksim, kura Baltijas valsts ir piemērota, nodibināsim uzņēmumu un pēc tam parūpēsimies par juridisko adresi, kontaktpersonu un grāmatvedību.

Nosūtīt pieprasījumu

Biežāk uzdotie jautājumi