2026. gada novembrī intervijā Igaunijas laikrakstam Postimees (igauņu valodā) Kuba Fast, Revolut Eiropas banku biznesa vadītājs, sacīja, ka uzņēmumam Igaunijā ir vairāk nekā 170 000 klientu. Tas ir vairāk nekā četras reizes vairāk nekā 40 000, par kuriem tas ziņoja 2021. gadā, kad tā banka sāka darbu šeit. Revolut šo rezultātu ir sasniedzis ar produktu, kuru cilvēki labprāt izmanto. Tomēr Igaunijai šis skaitlis prasa nopietnu sarunu, nevis tikai apsveikumus.
Es pilnībā atbalstu cīņu pret naudas atmazgāšanu, un tieši tāpēc mani satrauc viens jautājums: kas notiek, kad šī cīņa sāk atstumt tos cilvēkus un uzņēmumus, kurus tai paredzēts aizsargāt?
Kāpēc pat likumpaklausīgi klienti pamet Igaunijas bankas
Likumpaklausīgam uzņēmējam ar ārvalstu partneriem konta atvēršana pie Lietuvas vai Lielbritānijas fintech uzņēmuma bieži ir vienkāršāka nekā Igaunijas bankai skaidrot katra pārskaitījuma mērķi. Pastāv arī debankings, ko sauc arī par de-risking, kad banka slēdz kontu vai atsakās to atvērt. Saskaņā ar Igaunijas centrālās bankas Eesti Pank datiem Igaunijas bankas 2024. gadā slēdza maksājumu kontus 64 928 klientiem. No tiem 14 884 bija uzņēmumi, un gandrīz visi bija reģistrēti Igaunijā, tādēļ tā nebūt nav tikai ārvalstu klientu problēma.
Daļa kontu tiek slēgta pēc klienta izvēles, taču bankas regulāri atsaucas arī uz savu riska apetīti vai nepietiekamu saikni ar Igauniju, proti, īpašnieki un lielākā daļa uzņēmējdarbības atrodas ārvalstīs. Taisnības labad jāteic, ka mazs klients ar ārvalstu saiknēm bankai bieži vien jau tā ir nerentabls, tomēr katra papildu AML pārbaužu kārta šo klientu padara vēl mazāk pievilcīgu.
Aiziet ne tikai klienti, kurus bankas uzskata par augsta riska klientiem. Revolut norāda, ka gandrīz puse tā jauno klientu ir jaunizveidoti uzņēmumi, un, ja aina Igaunijā ir līdzīga, daudzi dibinātāji vispār nesāk ar Igaunijas banku. Arī Igaunijas iedzīvotāji arvien biežāk glabā algu un veic ikdienas maksājumus lietotnē, kur viss notiek ar pāris pieskārieniem, jo piesaista ērtums, zemākas maksas un mazāk jautājumu.
Kad klients ir pārgājis citur, ieradums pārņem vadību. Ja alga, abonementi un rēķini tiek kārtoti caur ārvalstu kontu, šo klientu atgūt ir ļoti grūti. Hipotekārie kredīti vēl piesaista daudzus cilvēkus Igaunijas bankām, taču arī šis enkurs var neturēt mūžīgi: Revolut jau izsniedz mājokļa kredītus Lietuvā un plāno pakāpeniski pievienot citas valstis.
Kontroles paradokss
No ES vienotā tirgus viedokļa tā ir normāla konkurence. Nauda paliek Eiropā, un Revolut apkalpo Igaunijas klientus caur savu banku Lietuvā, kuru uzrauga Eiropas Centrālā banka. ECB nebūt nav pielaidīga: 2025. gadā tā, kā vēsta prese, uz laiku ierobežoja Revolut jaunu produktu ieviešanu Eiropas Ekonomikas zonā.
No Igaunijas valsts viedokļa aina ir citāda. Kontroles paradokss ir šāds: jo uzmācīgāka kļūst kontrole valstī, jo lielāka naudas daļa pārvietojas uz vietām, kur Igaunijas iestādes to var redzēt tikai ar citas valsts starpniecību un daudz lēnāk. Nodokļu un muitas pārvalde, policija un Finanšu izlūkošanas vienība nevar vienkārši likt Lietuvas bankai nodot izrakstu vai iesaldēt kontu; tām jāvēršas pie ārvalstu partneriem. Ātrumam ir nozīme: Igaunijas Finanšu izlūkošanas vienības vadītājs ir aprakstījis nozagtu naudu, kas tika nosūtīta uz ārzemēm un jau nākamajā dienā sadalīta pa kontiem 14 kredītiestādēs. Spēja tik ātri izsekot naudai ir daļa no valsts drošības, ne tikai nodokļu jautājums.
Līdzīgi notiek ar valsts piekļuvi banku kontiem. 2026. gada oktobrī Igaunijas parlaments pieņēma grozījumus, kas nosaka, kā Nodokļu un muitas pārvalde un Finanšu izlūkošanas vienība var pieprasīt kontu izrakstus. Es principā neesmu pret šo piekļuvi, jo izmeklētājiem izraksti ir vajadzīgi. Taču šādas ziņas cilvēkiem liek uztraukties par privātumu, un daži pārceļ savu ikdienas naudu uz ārvalstīm, pat ja viņiem nav ko slēpt. Jo vairāk cilvēku tā dara, jo mazāk paliek, ko pārskatīt.
Arī ES mēroga rīki šo redzamības plaisu nenovērsīs. Valstu banku kontu reģistrus paredzēts savienot visā ES līdz 2029. gada jūlijam, taču tie parāda, kur personai ir konts, nevis to, kas tajā notiek.
Kas varētu mainīt virzienu
Arī regulatori saskata šo problēmu. 2023. gadā Eiropas Banku iestāde izdeva pamatnostādnes pret nepamatotu de-risking. Tuvāk mājām Igaunijas, Latvijas un Lietuvas finanšu izlūkošanas vienību kopīgā pētījumā banku veikta masveida kontu slēgšana, neizvērtējot katru klientu, minēta kā viens no faktoriem, kas virza risku uz mazāk regulētiem sektoriem. Pat ja klienti nonāk labi uzraudzītā bankā ārvalstīs, rezultāts Igaunijas valstij ir tas pats: tā redz mazāk.
Manuprāt, risinājums nav pārbaudīt mazāk, bet pārbaudīt saprātīgāk. Uz risku balstītai pieejai jādarbojas praksē, tādēļ mazam eksportējošam uzņēmumam ar pārredzamu struktūru nevajadzētu pārvarēt tos pašus šķēršļus kā uzņēmumam, kura naudas izcelsmi nevar izskaidrot. Lielus ārvalstu dalībniekus varētu arī mudināt apkalpot vietējos klientus caur vietējām filiālēm, kas kontus pakļauj vietējiem noteikumiem. Revolut to jau dara Īrijā, kur tā klientiem ir Īrijas IBAN. Valsts varētu arī mērīt savus panākumus pēc maksājumu plūsmu daļas, ko tā faktiski var redzēt, nevis pēc veikto pārbaužu skaita.
Ja nekas nemainīsies, piecu līdz desmit gadu laikā risks, ka nauda un klienti pārvietosies uz ārvalstīm, var pārsniegt naudas atmazgāšanas risku, par kuru esam pieraduši runāt. Tad liela daļa pūļu tiktu veltīta labi domātu noteikumu blakusparādību risināšanai. Labā ziņa ir tā, ka tam nav vajadzīgas jaunas iestādes, tikai cits panākumu mērs.