Elektroniskās naudas žetoni: ES vienas valūtas stabilās monētas

Stabilās monētas parasti ir pirmie kriptoaktīvi, kas iesācējam šķiet saprotami, jo tās ekrānā darbojas kā parasta nauda: viena vienība — viens eiro. Eiropas tiesību akti šai īpašībai ir devuši nosaukumu. Saskaņā ar Kriptoaktīvu tirgu regulu, kas pazīstama kā MiCA, jebkurš kriptoaktīvs, kura vērtība seko vienai oficiālai valūtai, ietilpst atsevišķā juridiskā kategorijā — elektroniskās naudas žetons, saīsināti EMT jeb e-naudas žetons.

Šis ir iesācējiem paredzēts skaidrojums vienkāršā valodā: ko nosaka MiCA definīcija, kur ir robeža ar līdzīgiem produktiem, kas jādara emitentam un kā šie instrumenti tiek izmantoti. Iepriekšējas zināšanas finanšu tiesībās nav nepieciešamas.

Kas MiCA izpratnē ir e-naudas žetons

Regulā (ES) 2023/1114 formulējums ir īss: e-naudas žetons ir kriptoaktīva veids, kura mērķis ir uzturēt stabilu vērtību, atsaucoties uz vienu oficiālu valūtu. Tirgus valodā tā ir ar fiat valūtu nodrošināta stabilā monēta. Šajā teikumā izšķiroši ir divi elementi.

• Viena valūta. Piesaistes pamatā ir tikai viena valūta. Žetons, kura vērtība seko grozam — vairākām valūtām kopā, valūtai un zeltam vai preču maisījumam — nav EMT; tas ietilpst tālāk aprakstītajā blakus kategorijā.
• Oficiāla valūta. Tā ir centrālās bankas vai citas monetārās iestādes emitēta nauda: eiro, ASV dolārs, Šveices franks. Ja valsts kriptovalūtai piešķir likumīga maksāšanas līdzekļa statusu, tā šeit tik un tā nav uzskatāma par oficiālu valūtu, tāpēc arī tai piesaistīts žetons nav e-naudas žetons.

No tā izriet trīs sekas, kas kopā padara šo kategoriju lietderīgu. Katra apgrozībā esoša vienība atbilst līdzvērtīgai aizsargātu līdzekļu summai. Ikviens turētājs var to atdot un saņemt valūtu nominālvērtībā. Un, kamēr tā atrodas makā, tā nenes ienākumus: EMT ir digitāla skaidrā nauda, nevis uzkrājumu produkts.

Ar ko EMT atšķiras no citiem kriptoaktīviem

Viegli sajaukt četras lietas: e-naudas žetonus, aktīviem piesaistītus žetonus, parastas kriptovalūtas un elektronisko naudu, kas Eiropā pastāv jau gadiem.

Vienas valūtas stabilā monēta vai grozs?

Ikdienas runā abas sauc par stabilajām monētām, taču robežu nosaka atsauču skaits. Viena oficiāla valūta nozīmē e-naudas žetonu; viss plašākais ir aktīviem piesaistīts žetons. MiCA apzināti šīs kategorijas nodala, lai emitents nevarētu nonākt vieglākā regulējumā, to pašu produktu aprakstot citādi.

Blokķēdes žetons vai parasta elektroniskā nauda?

Atšķirība ir mazāka, nekā šķiet: MiCA nosaka, ka e-naudas žetoni jāuzskata par elektronisko naudu, tāpēc uz tiem attiecas arī liela daļa Direktīvas 2009/110/EK. Atšķirība ir tehniska, nevis konceptuāla. EMT atrodas blokķēdē vai līdzīgā sadalītajā reģistrā, var glabāties turētāja kontrolētā makā, pārvietoties tieši starp personām un tikt iekļauts tirdzniecības platformās; priekšapmaksas kartes atlikums paliek to emitējušā uzņēmuma sistēmā.

Noteikumi elektroniskās naudas žetonu emitentiem

Tā kā EMT darbojas kā nauda, nevis ieguldījums, MiCA to pietuvina banku noteikumiem, nevis vispārējam kriptoaktīvu režīmam. Galvenie pienākumi:

• Jābūt licencētai iestādei. E-naudas žetonu publiski piedāvāt ES vai panākt tā pielaidi tirdzniecībai drīkst tikai Eiropas Savienībā reģistrēta kredītiestāde vai pilnvarota elektroniskās naudas iestāde (EMI); šaurs izņēmums ir ļoti mazi piedāvājumi un piedāvājumi, kas paredzēti tikai kvalificētiem ieguldītājiem.
• Jāpublicē informācijas dokuments. Pirms žetona piedāvāšanas emitents sagatavo kriptoaktīvu balto grāmatu par žetonu, emitentu, ar to saistītajām tiesībām, rezervi un riskiem. E-naudas žetonu gadījumā dokuments tiek paziņots valsts uzraudzības iestādei, nevis tās apstiprināts, un tas ir jāpublicē.
• Jāaizsargā līdzekļi, kas sedz žetonus. Apmaiņā pret žetoniem saņemtie līdzekļi tiek turēti atsevišķi no emitenta paša aktīviem, un vismaz 30% vienmēr glabājas atsevišķos kontos kredītiestādēs. Pārējie tiek ieguldīti drošos, zema riska un ļoti likvīdos instrumentos tajā pašā valūtā, lai izpirkšanas pieprasījumu vienmēr varētu izpildīt.
• Jāemitē un jāizpērk nominālvērtībā. Žetonus izsniedz par nominālvērtību, kad emitents saņem naudu, un turētājs tos jebkurā laikā var atdot apmaiņā pret atbilstošu valūtas summu. Maksa par izpirkšanu nav atļauta.
• Nedrīkst maksāt procentus. Ne emitents, ne pakalpojuma sniedzējs, kas izplata žetonu, nedrīkst par to piešķirt procentus. Tas ir apzināti: produkts paliek maksājumu jomā, nevis kļūst par noguldījuma aizstājēju.
• Jāievēro ierobežojums ārpus ES valūtām. Stabilā monēta, kas piesaistīta valūtai ārpus Savienības — piemēram, dolāros denominēts EMT — sasniedz limitu, ja to plaši izmanto maksājumiem vienā valūtas zonā. Kad vidējais ikdienas lietojums pārsniedz vienu miljonu darījumu un 200 miljonus eiro vērtībā, emitentam jāpārtrauc emitēšana un jāvienojas par plānu rādītāju samazināšanai.
• Jārēķinās ar uzraudzību. Ikdienas uzraudzību un pārskatu sniegšanu veic valsts iestāde, kas licencējusi emitentu. Žetoni, kas klasificēti kā nozīmīgi — vērtējot lietotāju skaitu, tirgus vērtību un darījumu apjomu — nonāk Eiropas Banku iestādes uzraudzībā, un šim statusam pievienojas stingrākas prasības.

Kur e-naudas žetonus izmanto praksē

Valūtai piesaistītie žetoni jau nodrošina lielu daļu aktivitātes kriptoaktīvu tirgos, un regulētā versija ienāk parastajā finanšu infrastruktūrā.

• Tirdzniecība un finanšu pakalpojumi ķēdē. Biržas un decentralizētie protokoli tos izmanto kā stabilu norēķinu vienību un nodrošinājumu.
• Ikdienas maksājumi. Eiro stabilā monēta dažu sekunžu laikā pārvietojas starp makiem un ir vērta tieši vienu eiro, tādēļ par pirkumu internetā var norēķināties bez bankas starpniecības.
• Pārrobežu pārskaitījumi. Šādi sūtīta nauda izvairās no korespondentbanku kavējumiem, un saņēmējs pārsūtīšanas laikā nav pakļauts tirgus svārstībām.
• Tokenizētu aktīvu norēķini. Ja obligācijas vai fondu daļas tiek emitētas reģistrā, arī darījuma naudas pusei jāatrodas tajā.
• Uzņēmuma naudas pārvaldība. Naudu var pārvietot starp grupas uzņēmumiem vai nosūtīt ārvalstu piegādātājam jebkurā stundā, negaidot bankas darba laiku.

Kāpēc digitālais eiro nav eiro stabilā monēta

Eiro piesaistītus žetonus un digitālo eiro bieži jauc. Digitālais eiro, ko apspriež Eiropas Centrālā banka, būtu centrālās bankas nauda digitālā formā — banknotes elektroniskais ekvivalents. Tam nebūtu privāta emitenta un uzņēmuma turētas rezerves, tāpēc tas nebūtu elektroniskās naudas žetons.

Paredzams, ka abi pastāvēs līdzās: centrālās bankas digitālā valūta sabiedrībai dotu bezriska iespēju ikdienas tēriņiem, savukārt privātās eiro stabilās monētas turpinātu kalpot tirgiem, norēķiniem ķēdē un programmējamiem lietojumiem. Līdz tās ieviešanai MiCA nodrošina, ka privāti emitētie eiro žetoni ir uzticami.

Biežāk uzdotie jautājumi